Tā ir Malta! Vēl 7 dienas šajā valstī.

Čau!

Patiesībā vēlējos šo ierakstu pietaupīt savai naktij lidostā, gaidot lidmašīnu. Bet nekas... lidostā uzrakstīšu tiešām pēdējo. 

Kas jauns Maltā? Viss kā vienmēr - mūžīgā atvaļinājuma sajūta, pludmale, ballītes un čills. Drīz es atgriezīšos normālā dzīves ritmā un izdarīšu visu, ko kārtīgi velku garumā. 

Erasmus ir VIENREIZĒJA iespēja iepazīt cilvēkus no dažādām pasaules malām un uzzināt neiedomājamas lietas par viņu dzīvesveidu un kultūru. Un tieši cilvēki ir tie, kas padara visu šo pasākumu tik neaizmirstamu. 

Turpinām internacionāli - Latvija, Itālija, Spānija, Maroka, Slovēnija, Somālija, Austrālija. Tas ir Erasmus, jā! 

Runājot par pašu Maltu - šī nav mana valsts un šī nekad nebūs mana valsts. Pēc trīs mēnešiem man joprojām nav māju sajūtas. Nav tā, ka man nepatīk. Es absolūti dievinu klimatu... un mierīgi panesu vairāk nekā +30 grādus katru dienu. Man ļoti patīk vairums tūristisko vietu... un nespēju beigt sajūsmināties par Comino salu ar dzidri zilo ūdeni.

BET viss ir labi īstermiņā. Trīs mēneši ir pilnīgi pietiekoši. Visforšākās atmiņas un prieks par iepazītajiem cilvēkiem, bet ilgāk es te nevēlos palikt.

Lai cik tas muļķīgi neizklausītos - es vēlos mēreni pretīgus laika apstākļus, es vēlos mēreni steidzīgu un stresainu darbu... un pēc visa tā es vēlos izbaudīt fantastisku atvaļinājumu dienvidos. Es vēlos, lai atvaļinājums man ir kaut kas īpašs, nevis dzīvot atvaļinājuma režīmā visu laiku. Ja kaut ko var dabūt visu laiku - tas vairs nav īpaši... zūd burvība. 

PRAKSE!

"KOPIN" meitenes. Foto diemžēl bez abiem maniem priekšniekiem, viņi nudien ir fascinējoši šī vārda pozitīvajā nozīmē. Kā jau minēju, mums ir iknedēļas vīna pēcpusdienas un arī atbilstošas dzimšanas dienas svinības. Šajā gadījumā - Daudz laimes, Marija!

Tad reizi pa reizei ir iespēja izrauties no ofisa. Šoreiz tāda iespēja bija "KOPIN" organizētajā diskusijā "Trafficking of Children". Kā jau organizācijas tehniskākais praktikants (jā, smieklīgi) iemūžināju notikumu. 

Vēl man bija iespēja izbaudīt to, kā Maltas NVO ātri mobilizējas vienota mērķa vārdā. Rezultāts - nelegāls protests. Iekļūt Maltas medijos - check; piesaistīt ECT uzmanību - check. Šis noteikti ir pelnījis plašāku izklāstu - būs. 

Nedaudz atkāpjoties no mierīgā Maltas dzīvesveida - biju spiesta mainīt dzīvokli un nakts laikā sameklēju jaunu dzīvesvietu. Tas izdevās vislielākajā mērā pateicoties latviešu atsaucībai - jā, mūsos ir spēks. Tad nu rezultātā neguļu uz soliņa vai teltī, bet gan jaukā dzīvoklī 3 minūšu gājienā no pludmales. Te nu gan jāsaka - ārkārtīgi paveicās un labi, ka tā. Paldies! 

Vēl nedēļa Maltā... un kas tik nevar notikt nedēļas laikā šajā visnotaļ fascinējošajā Dienvideiropas valstī. 

Tiekās! 

Jo tā ir Malta...

Čau, čau! 

   Jau atkal kāds laiciņš ir pagājis kopš mana pēdējā ieraksta. Šoreiz, šķiet, būs vairāk teksta nekā bilžu, jo aktivitātes izbaudu neieciklējoties uz to iemūžināšanu un paļaujos uz to, ka foto man kāds atsūtīs. 

   Pa šo laiku manā 'Maltas dzīvē' ir notikušas divas vairāk vai mazāk nozīmīgas izmaiņas:

   Pirmkārt, atkal ir nomainījušies mani dzīvokļa biedri. Šobrīd dzīvoju kopā ar četriem francūžiem un meiteni no Marokas, kas jau ilgāku laiku studē ASV. 

   Chamaei ievākšanās mūsu dzīvoklī noteikti ir viens no ļoti pozitīvajiem notikumiem. Ne tikai angļu valodas uzlabošanas nolūkos, bet arī tāpēc, ka praksējamies vienā organizācijā. Tad nu katru rītu, dodoties uz ofisu, šķērsojam ieleju kopā un uzklausām viena otras "Es ienīstu rītus" un "Vairs nekad neballēšos trešdienā". 

Otrkārt, Maltā paliek arvien karstāks... un iespējams jau pavisam drīz pirmo reizi savā dzīvē piedzīvošu +38 grādu karstumu, kas kopā ar augsto mitruma līmeni uz šīs salīdzinoši mazās salas būs diezgan nāvējošs. Pagaidām gan laika apstākļi mani pilnīgā apmierina un sevi pavisam noteikti varu pieskaitīt pie karstuma mīļotājiem. 

Viens no Maltas top notikumiem bija MTV koncerts - gada lielākais pasākums. Ja tu domā - ohoo, gada lielākais pasākums - atceries Maltas izmērus un to, ka šeit viss notiek lēnām. Pasākums sākās novēloti, lielāko daļu laika dziesmas vienkārši tika atskaņotas un visi gaidīja 'lielos' māksliniekus, kas nu tik nāks un savaldzinās publiku. Manā uztverē pasākumu izglāba Jassie J... pārējos dzirdēju pirmo reizi vai arī nebija manā gaumē. 

Vēl mums ir ballītes parastās ar plašu ģeogrāfisko pārstāvniecību. Konkrēti šajā - Francija, Latvija, Brazīlija, ASV, Ziemeļkoreja, Dienvidkoreja, Šveice. Internacionāli atpūšamies!

Tomēr diemžēl ne visas ballītes tik internacionālas kā šī. Ņemot vērā, ka četri mani dzīvokļa biedri ir no Francijas - ir bijušas arī tādas, kur 7 cilvēki ir no Francijas un es. Tajās mani parasti apmāca franču valodas lietojumā.

Neteiktu, ka šajā valodā esmu ļoti progresējusi. Protu pateikt "Sveiki! Es esmu Līga. Es esmu no Latvijas" un izmantot 5 dažādus lamuvārdus. Rudenī dodos uz Beļģiju un ceru, ka nenāksies manas prasmes lamāties franču valodā pielietot. Bet ja nu tomēr - es to protu.

Pārejot uz formālo daļu...

   Joprojām praksējos dikti foršā nevalstiskajā organizācijā "Kopin". 

   Neteiktu, ka darbs ir ļoti produktīvs. Patiesībā es visu laiku atrodos tādā atvaļinājuma režīmā un man ir grūti koncentrēties. Turklāt mums neuzstāda nekādus deadline, kas īpaši pazemina motivāciju strādāt ļoti ātri. Protams, reizēm man uznāk īpaši darbīgās fāzes, kuru laikā absolūti ignorēju to, ka drīkstu strādāt cik lēni vien vēlos... un visu smuki sataisu tempā.

     Man ir divi priekšnieki (maltietis un vācietis), kuri ikdienā uztur jautrības pilnu atmosfēru birojā. Šobrīd topā ir mēģināt pareizi izrunāt "Līga Bērzkalne", kas šeit tiek uztverta kā neiespējamā misija. 

Starp citu, paldies, mīļie vecāki, ka nepadomājāt par mana vārda starptautisko izrunu! (Lega, Leidžja, labākajā gadījumā - Liga.)

   Atgriežoties pie mana vārda un uzvārda izrunas, vācu boss aktīvi mani sauc: "Bēēērssskalneee". Izruna ir tik superīga, ka prieks klausīties. Un pēc šī sauciena ir skaidrs, ka prasīs, lai pagatavo kafiju...

   Kafijas joki ir vēl viena būtiska ikdienas sastāvdaļa. Kafijas gatavošana netiek prasīta no praktikantiem - nebūt nē. Viss joks slēpjas tajā, ka vācu boss uzskata, ka viņam ir spējas panākt, lai kāds viņam pagatavo kafiju. Pārsvarā šis burvīgais lūgums tiek noraidīts... arī no manas puses kafiju nesagaidīs līdz brīdim, kamēr skaistā latviešu valodā nepateiks: "Līga, tu esi lieliska! Lūdzu, uztaisi man kafiju!" Nav taču daudz prasīts, vai ne? 

     Praksē joprojām izpelnāmies pamatīgu daļu brīvības - piedalīties tikšanās, apmācībās un darīt kā paši uzskatām par pareizu. Pašlaik palīdzu pētījuma sagatavošanā par Etiopiju (MDG 1 un 7 sasaistes kontekstā). Tā kā priecājos par sakarīgiem prakses uzdevumiem! 

     

    Vēl vēlējos piebilst, ka interesanta ir iepazīšanās ar ārzemniekiem arī tā iemesla dēļ, ka lielākā daļa nezina, kas tā tāda Latvija ir. Arī tie, kas ir dzirdējuši par Latvijas eksistenci, nereti mēdz aizšaut diezgan šķērsām... ak, dienvideiropieši! Daļā gadījumu cilvēki ir pārliecināti, ka Latvijā visi runā krieviski un ir pārsteigti, ka mums ir sava valoda... bet nesen dzirdēju viedokli, ka Latvija ir viena no tām veiksmīgajām Skandināvijas valstīm. 

Bet nekas... gan jau pēc manas 3 mēnešu dzīvošanas Maltā zināšanu līmenis par Latviju kaut par kripatiņu uzlabosies. 

Nobeigumā vēlējos teikt...

Vienkārši - izmantojiet iespējas un brauciet ERASMUS! Tādi cilvēki, notikumi un pieredze - ir tā vērts! 

P.S. Šodien serbi mani un dzīvokļa biedrenes aicināja uz 'pidžammu ballīti' (tā to tagad sauc) MŪSU dzīvoklī. Tāda tā Malta.